2022. gada 16. jūnijā Saeima apstiprināja likumprojektu, ar kuru sabiedrisko mediju saturu ir ļauts nodot komercmedijiem uz vienu gadu, līdz 2023. gada 30. jūnijam. Komercmedijiem attiecīgais saturs būs jāizplata nemainītā veidā, proti, to nedrīkstēs montēt vai pārveidot, kā arī komercmedijiem, iekļaujot attiecīgo saturu savā televīzijas programmā, būs jāsaglabā sabiedriskā medija preču zīme vai logotips, savukārt radio programmā – jāinformē, kurš sabiedriskais medijs saturu veidojis.
Latvijas valdība iznīcina Latvijas informatīvo telpu! Tas nav provokatīvs sauklis, tā ir realitāte. Vēl vairāk, Latvijas valdības rīcība un bezdarbība rada reālus draudus Latvijas valsts drošībai. Valdība un pēcāk arī Saeima 26.septembrī apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, turpmāk – Koncepcija, kurā kā viens no būtiskākajiem apdraudējumiem tiek minēta Krievijas īstenotā informatīvā politika:
“Galvenie ārējie faktori, kas negatīvi ietekmē iekšējo drošību un konstitucionālās iekārtas aizsardzību, ir Krievijas īstenotā informatīvā, kā arī tautiešu politika. Krievijas informatīvajai politikai ir ilgtermiņa mērķi un tā ir orientēta uz Latvijas sabiedriskās domas maiņu atbilstoši Krievijas ārpolitikas prioritātēm. Krievija cenšas mazināt Latvijas sabiedrības vienotību un veicināt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts.”
Vienlaikus, Koncepcijā ir fiksētas vairākas ļoti svarīgas lietas, uz kurām daudzkārt un atklāti ir norādījuši mediju un drošības eksperti, tāpat Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu savienība, kā arī Latvijas Valsts prezidents Egīls Levits.
“Būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu.”;
“Apdraudēt un radīt nopietnus nacionālās drošības riskus var mediju daudzveidības samazināšanās vai izzušana, [….].”;
“Svarīgs rīcības virziens ir radīt un piedāvāt konkurētspējīgu saturu, investējot gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju attīstībā.”.
Faktiskā situācija informatīvajā telpā ir saprasta un fiksēta, bet reāli nepieciešamā rīcība tai īsti neseko. Jā, 2020. gada Latvijas valsts budžetā ir paredzēts krietni palielināt sabiedrisko mediju finansējumu, bet arī šeit ir jautājums – cik no šī finansējum aizies satura veidošanai, un, cik citām vajadzībām. Turklāt sabiedriskie mediji veido tikai nelielu daļu no Latvijas informatīvās telpas, uzrunā diezgan šauru sabiedrības daļu, līdz ar to Koncepcija ietver loģisku un pamatotu nepieciešamību atbalstīt arī satura veidošanu un izplatīšanu komerciālajos medijos. Neskatoties uz to, 2020. gada Latvijas valsts budžets ne tikai neparedz nekādu papildu finansējumu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komerciālajos medijos, bet vēl samazina tiem iepriekš atvēlētos līdzekļus iepriekšminētā satura veidošanai par 1,1 milj. EUR. Vēl vairāk, šogad Saeima pieņēma un ar 1. jūliju stājās spēkā visa veida kredītu, līzingu un preču un pakalpojumu iegādes uz nomaksu reklāmas ierobežojumi, kas samazināja mediju reklāmas ieņēmumus 2019. gadā un būtiski samazinās tos 2020.gadā. Valsts realizētā politika attiecībā uz Latvijas informatīvo telpu ir tikai tāda, kas samazina vietējā satura apjomu un attiecīgi palielina Koncepcijā minētos draudus.
Bet pats būtiskākais aspekts šajā traģiskajā un bezatbildīgajā situācijā ir tas, ka atbilstoši publiski pieejamajai informācijai, Krievija savos propagandas un dezinformācijas medijos 2020. gadā investēs par 30% jeb 300 milj. EUR vairāk naudas līdzekļu nekā šogad un tas kopā jau veidos 1,3 miljardus EUR! Ko šādos apstākļos dara Latvijas valdība? Atbilde ir vienkārša un traģiska – dara visu iespējamo, lai vājinātu un samazinātu Latvijas informatīvo telpu!
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas biedri aizstāv demokrātiskas sabiedrības intereses. Līdz ar to pieprasām reālu, atbildīgu un tūlītēju rīcību no valsts atbildīgajām amatpersonām, lai nodrošinātu Latvijas informatīvās telpas, sabiedrības un demokrātisko vērtību aizsardzību!
Raugoties no nacionālo mediju prizmas, Latvijas informatīvajā telpā ir izveidojusies mediju nozares krīze, un, kā mediju nozares eksperti paši to mēdz raksturot – samazinās/sašaurinās Latvijas interesēm atbilstošā mediju telpa. Pēc būtības tas apdraud ne tikai demokrātiskas sabiedrības attīstības iespējas, bet arī demokrātisku sabiedrību kā tādu. Šīs krīzes pamatā ir gan politiskie, gan ekonomiskie, gan arī tehnoloģiskie apstākļi un dažkārt tie ir savstarpēji ļoti saistīti. Šī situācija ir briedusi jau ļoti sen, par to ir brīdināti politiķi un atbildīgās iestādes, bet reāla rīcība nav sekojusi. Mūsuprāt, viss vēl nav pazaudēts, bet jo ilgāk kavēsimies, jo nopietnākas sekas būs – ja “sliktā”, nepietiekamā vietējā satura dēļ tiks būtiski izmainīti mediju patērētāju paradumi un patērētājs (Latvijas sabiedrība) nosvērsies par labu citu valstu saturam, tad atgriezt tos atpakaļ Latvijas informatīvajā elpā būs ļoti grūti un resursu ietilpīgi.
Tehnoloģiju attīstība un mediju globalizācija ir būtiski izmainījusi mediju satura veidošanas principus un patēriņa iespējas. Attiecīgi, ir notikušas arī fundamentālas izmaiņas mediju ekonomikā. Tā kā Latvijas mediju telpa ir ļoti maza, tad šo izmaiņu ietekme uz vietējā satura veidotājiem ir ļoti būtiska. Faktiski veidojas situācija, kad vietējie satura veidotāji vairs nevar pastāvēt paši par sevi – tiem, kas veido lokālo saturu, ir vajadzīgs valsts atbalsts. Tehnoloģiski Latvijas mediji spēj iet līdzi laikam, bet, ierobežoto resursu dēļ, saturiski mēs šobrīd nespējam konkurēt nedz ar globālajiem satura veidotājiem, nedz kaimiņos esošo Krievijas mediju saturu. Ir platformas – mediju vides, kur tas nav iespējams un pat nav vajadzīgs, tomēr gan šodien, gan arī nākotnē būs aktuālas mediju vides/mediju veidi, kuros mēs ne tikai varam, bet mums arī ir jākonkurē – kur mums ir jāpanāk patērētāja (Latvijas sabiedrības) uzmanība, nodrošinot viņai iespēju saņemt demokrātiskajās vērtībās balstītu informāciju.
Sabiedrisko mediju auditorija krasi noveco – vēl pirms diviem gadiem 81% no LTV auditorijas bija vecumā virs 50 gadiem, šobrīd tie jau ir 83%. Sabiedriskie mediji neuzrunā sabiedrību kopumā. Lai gan komerciālo mediju skatītāju sadalījums ir daudz atbilstošāks iedzīvotāju vecuma struktūrai, tajos sarūk vietējā satura apjoms. Ja pirms pieciem gadiem vairāk nekā 64% no laika, ko cilvēki Latvijā pavadīja skatoties TV, tie veltīja Latvijā veidotām programmām, tad tagad Latvijā veidotām programmām tie velta tikai 43% no TV skatīšanās laika. Tas ir dramatisks samazinājums! Viens ir acīm redzams un skaidrs, situāciju neizmainīs viens vai divi lēmumi, vai budžeta palielināšana sabiedriskajiem medijiem un nelielas atbalsta programmas komerciālajiem medijiem, ir jāpieņem fundamentāli un sistēmiski lēmumi mediju vides sakārtošanai. Neizdarīto darbu, nepareizo lēmumu/vai tieši otrādi – nepieņemto lēmumu saraksts ir garš, bet nedomāju, ka tas ir šodienas diskusijas pamats. Pamats ir jāmeklē reālā situācijas apzināšanā un attiecīgi no tā arī jāveido turpmāk veicamo darbību saraksts.
Kur mēs esam, vai pareizāk, kāda problēma mums šobrīd ir jārisina, kas mums ir jānodrošina ilgtermiņā?
Latvijas interesēm atbilstošā mediju telpa samazinās – cilvēki arvien vairāk patērē citu valstu medijus, citās valstīs veidotu saturu, viņi arvien mazāk uzturas Latvijas informatīvajā vidē. Attiecīgi arvien mazāk saņem informāciju par Latviju, tās interesēm, vajadzībām, kā arī – ņemot vērā Krievijas mediju ietekmi Latvijā, sabiedrība aizvien vairāk uzturas informatīvajā telpā, kura netiek balstīta demokrātiskās vērtībās. Diemžēl, šis apstāklis tikai progresē un tas ir jāaptur! Vienīgais veids, kā ar to var “cīnīties”, ir kvalitatīvs vietējais saturs gan sabiedriskajos, gan komerciālajos medijos. Tikai veidojot un nodrošinot kvalitatīvu vietējo saturu, mums ir iespēja samazināt citu valstu mediju patēriņu.
Sabiedrisko mediju gadījumā mums jārunā gan par labu pārvaldību, gan konkrēti definētiem uzdevumiem un to izpildei adekvātu finansējumu, gan par darbības lietderību un efektivitāti.
Komerciālo mediju gadījumā – esam ierauti tādā kā lavīnā, kur negatīvo faktoru ietekmē mēs veļam sniega bumbu, kas kļūst ar vien lielāka un velk mūs nekurienē – reklāmas tirgus jau stagnē, naudas vietējā saturam veidošanai paliek mazāk un globālās konkurences apstākļos tās vairs vietējam tirgum nepietiek, paralēli būtiski un nepamatoti tiek ierobežotas reklāmas izplatīšanas iespējas vietējos medijos, kas tūlīt samazinās Latvijas mediju reklāmas tirgu, mūsu medijiem paliks mazāk naudas, nauda aizplūdīs uz citu valstu medijiem, mēs veidosim mazāk vietējo saturu, Latvijā veidoto saturu mazāk patērēs, attiecīgi iegūs citu valstu mediji… un šīs likumsakarības jau iet un turpinās iet pa negatīvu un progresējošu spirāli. Šis apstāklis ir ļoti būtisks, tas negatīvi ietekmē Latvijas informatīvo telpu un šī negatīvā tendence ir jāaptur!
Kā nodrošināt un izplatīt kvalitatīvu vietējo saturu?
Šis pēc būtības ir pamata jautājums, caur kura prizmu ir jāvērtē visas turpmāk veicamās darbības mediju laukā – jebkura darbība, lēmums ir jāsver caur vietējā satura prizmu.
Pamatā atbilde ir vienkārša – lai kaut kas izaugtu, ir jābūt labai augsnei/videi. Mūsu gadījumā ar to es saprotu labu mediju vides pārvaldību, tiesisko ietvaru un pietiekošus resursus.
Domājot par resursiem, būtiski ir apzināties, ka Latvijā tie ir ļoti ierobežoti – nedz valsts budžets, nedz reklāmas tirgus nav bezizmēra, līdz ar to rīcībai ar pieejamajiem resursiem jābūt lietderīgiem un efektīviem. Lietderības un efektivitātes apsvērumi ir jāvērtē ne tikai no sabiedrības līdzekļu (budžeta dotācijas) izlietojuma aspekta, bet arī no sabiedrības ieguvuma – sabiedriskā labuma aspekta. Ņemot vērā Latvijas mediju vides specifiku, pieejamo resursu efektīva un lietderīga izlietošana ir iespējama tikai veidojot sinerģiju starp sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem sabiedriskā satura (sabiedriskā pasūtījuma) veidošanā. No vienas puses tiktu nodrošināts, ka sabiedriski svarīgu informāciju saņem maksimāli liela sabiedrības daļa, savukārt mediju telpu veidojošie komerciālie mediji saņemtu to darbībai nepieciešamo valsts atbalstu, pretī nodrošinot kvalitatīvu sabiedrisko saturu.
Globalizācijas apstākļos nedrīkst “pārregulēt” vietējos medijus. Piemēram, konkrēti Latvijā noteikti reklāmas aizliegumi vai nosacījumi darbojas tikai uz vietējiem medijiem. Uz tiem medijiem, kas reģistrēti citās valstīs, bet šeit izplata savu programmu, izplata citus mediju pakalpojumus un arī ievieto reklāmu, šie aizliegumi nestrādā. Faktiski mēs pasliktinām savu mediju konkurētspēju un atbalstam citu valstu medijus – nauda aizplūst citu valstu medijiem.
Saeima jau ir pieņēmusi lēmumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, līdz ar to es pieņemu, ka par šo jautājumu – nepieciešamību, vairs nevajadzētu būt diskusijām. Šajā jautājumā tikai jānodrošina, ka tiek piešķirts adekvāts finansējums sabiedriskajiem medijiem.
Tātad, rezumējot un konkrēti uzskaitot, kas būtu jādara, par kādiem jautājumiem ir nekavējoties jādiskutē un jāpieņem lēmumi, vai jārealizē jau pieņemtie lēmumi, lai sāktu ceļu ārā no Latvijas mediju krīzes:
1. Sabiedrisko mediju apvienošana. Vienīgais, kas būtu diskutabls aspekts – ka tiek veidotas vairākas redakcijas vai cits satura veidošanas mehānisms, kas nodrošinātu plašāku viedokļu daudzveidību.
2. Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.
3. Mediju sistēmas pārvaldības maiņa – esošo NEPLP funkciju nodalīšana – viena iestāde uzrauga un organizē sabiedrisko mediju un sabiedrisko pasūtījumu, otra uzrauga, izprot un aizstāv visu mediju telpu kopumā.
4. Laba mediju pārvaldība – neatkarīgas un profesionāli veidotas “Padomes” vai cita juridiskā ietvara iestādes, izrietoši arī profesionāla un neatkarīga sabiedriskā medija un tā satura veidošanas pārvalde.
5. Konkrēti definēti sabiedriskā pasūtījuma uzdevumi un sasniedzamais sabiedriskais labums, kas tiek regulāri pārbaudīts (sabiedriskā labuma tests).
6. Sabiedriskā medija adekvāts finansējums – vienlaicīgi, efektīvs un mūsdienīgs darbības modelis, kas nodrošina lietderīgu finanšu un resursu izlietojumu.
7. Adekvāts atbalsts komerciālajiem medijiem, caur to iesisti sabiedriskā pasūtījuma veidošanā.
8. Reklāmas tirgus aizliegumu pārskatīšana – vienlīdzīgu noteikumu noteikšana visiem tirgus dalībniekiem – regulācijas liberalizēšana, nesašaurinot Latvijas mediju iespējas, pieturoties pie vispārējām Eiropas normām, attiecīgi ļaujot brīvi konkurēt ar citu valstu medijiem, kuru izplata sava programmas, vai sniedz savus pakalpojumus Latvijā un piedalās Latvijas reklāmas tirgū.
2019.gada 18.aprīlī uz pirmo darba atklāšanas sēdi sanāca biedrības “Latvijias Mediju Ētikas padome” biedru kopsapulces vienbalsīgi ievēlētā Ētikas padome. Ētikas padomes sastāvā darbojas Daiga Sproģe, Aleksandrs Mirlins, Skaidrīte Lasmane, Guntars Līcis, Anda Rožukalne, Andris Ķēniņš, Baiba Liepiņa, Dita Deruma un Anna Peipiņa. Par Ētikas padomes priekšsēdētāju no sava vidus Ētikas padomes locekļi ievēlēja Guntaru Līci, bet Ētikas padomes priekšsēdētāja vietnieces amatā ievēlēta Skaidrīte Lasmane.
Atbilstoši Biedrības statūtiem Ētikas padome vērtēs fizisku un juridisku personu sūdzības par mediju izdarītiem ētikas pārkāpumiem, izskatīs mediju, mediju uzņēmumu un žurnālistu sūdzības ētikas pārkāpuma, mediju vai vārda brīvības ierobežojuma gadījumā. Tāpat Biedrības statūti paredz Ētikas padomes tiesības paust viedokli par citiem nozares jautājumiem, kas saistīti ar apdraudējumu mediju videi, redakcionālajai autonomijai un mediju neatkarībai. Paredzēts, ka Ētikas padome organizēs ar mediju ētikas jomu saistītus pasākumus, kā arī apkopos Ētikas padomes secinājumus par mediju ētikas jautājumiem.
“Jau šobrīd testa versijā savu darbību uzsākusi biedrības interneta vietne www.lmepadome.lv, kurā iespējams iegūt plašāku informāciju par biedrību, iepazīties ar Biedrības izstrādāto Ētikas kodeksu, kā arī iesniegt sūdzības par mediju lietotāju konstatētiem iespējamiem ētiska rakstura pārkāpumiem” saka biedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Lielpēteris. “Biedrības interneta vietne ļauj ērti uzzināt par Biedrības darba aktualitātēm. Biedrības interneta vietnē tiks apkopoti Ētikas padomes lēmumi, kā arī cita ar mediju ētikas jautājumiem saistīta informācija, kura līdz šim nav bijiusi pieejama vienuviet”.
Lai sekmētu ētiskas mediju prakses attīstību un mediju pašregulāciju, Biedrība aicina medijus, to organizācijas un ar mediju jomu saistītas profesionālās organizācijas un nozares profesionāļus kļūt par biedrības Latvijas Mediju ētikas padome biedriem. Vairāk informācijas par dalību var iegūt biedrības interneta vietnē www.lmepadome.lv.
Biedrība dibināta 2018.gada decembrī un šobrīd kopumā apvieno 18 mediju nozares profesionālās apvienības, uzņēmumus un mediju jomā darbojošās organizācijas. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijas mediju telpā.
Ētikas padomes locekļi:
Daiga Sproģe. Juriste, mediju tiesību eksperte, Maģistra grāds tiesību zinātnē iegūts Rīgas Juridiskajā augstskolā, doktora grāda kandidāte. Izvirzīja AS “DELFI”.
Aleksandrs Mirlins. SIA “Komunikoloģisko pētījumu centrs” valdes loceklis, Lektors Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa akadēmijā. Maģistra grāds Komunikācijas zinātnē. Izvirzīja Latvijas Preses izdevēju asociācija.
Skaidrīte Lasmane. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes emeritētā profesore. Filozofijas doktora grāds. Izvirzīja Latvijas Žurnālistu asociācija.
Andris Ķēniņš. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors. Maģistra grāds tiesību zinātnē. Izvirzīja Latvijas Raidorganizāciju asociācija.
Anda Rožukalne. Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, profesore. Doktora grāds socioloģijā. Izvirzīja SIA “Novadu ziņas”.
Guntars Līcis. Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors un valdes priekšsēdētāja vietnieks. Augstākā izglītība tiesību zinātnē. Izvirzīja AS “Latvijas Mediji”.
Baiba Liepiņa. Latvijas Reklāmas asociācijas Valdes un Ētikas padomes priekšsēdētāja. Augstākā izglītība vadības zinībās. Izvirzīja Latvijas Reklāmas asociācija.
Skaties.lv ziņo, ka Latvijas sabiedrība vairāk uzticas komerciālajiem nekā sabiedriskajiem medijiem. Sabiedrības viedoklis noskaidrots Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtītajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju interesēm, dienaskārtību un uzticēšanos medijiem.
Aptaujā respondenti tika lūgti nosaukt, viņuprāt, trīs uzticamākos medijus, kā arī pamatot šo izvēli, un apkopotie dati liecina, ka uzticamāko mediju hierarhija būtiski neatšķiras no mediju popularitātes hierarhijas – aptaujātie patērē tos medijus, kuru sniegtajai informācijai viņi uzticas.
Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka kopumā Latvijas sabiedrībai vairāk uzticas televīzijai (52% gadījumu respondenti kā uzticamāko mediju nosaukuši kādu no televīzijas programmām), kurai seko interneta resursi (29%), radio (15%), preses izdevumi (14%) un sociālie mediji (9%).
Analizējot iegūtos rezultātus pa konkrētiem medijiem, secināts, ka Latvijas mediju tirgus līderis ir portāls “www.delfi.lv”, kurš ir ne vien populārākais informācijas avots par dažāda veida notikumiem, kultūras un izklaides jomā, bet arī visbiežāk (18% gadījumu) nosaukts kā uzticamākais medijs. Uzticamāko mediju trijniekā ierindojas arī Latvijas sabiedrisko mediju televīzijas programma LTV1 (8% respondentu) un tā ziņu raidījums “Panorāma” (10%).
Nākamās vietas uzticamāko mediju sarakstā ieņem PBK (Pirmais Baltijas Kanāls) (8% respondentu), “www.tvnet.lv” (7%), sociālais tīkls “facebook” (7%), TV3 raidījums “Bez Tabu” (6%), Latvijas Radio 1 (6%), “TV3” (5%), “LNT” (5%) un “LNT ziņas” (5%).
Pētījumā noskaidrots, ka kopumā Latvijas sabiedrība vairāk uzticas komerciālajiem nekā sabiedriskajiem medijiem. Lai arī LTV1 un tā ziņu raidījums “Panorāma” ir atzīti par vieniem no uzticamākajiem medijiem, kopumā 30% gadījumos respondenti kā uzticamāko ir nosaukuši kādu no Latvijas sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Televīzija, Latvijas Radio vai LSM.LV), kamēr kopējais uzticamības līmenis komerciālajiem medijiem ir 49%.
Būtiski lielāka popularitāte un uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem vērojama gados vecāko latviešu auditorijā. Aptaujātie latvieši salīdzinoši biežāk izvēlas un uzticas vietējiem medijiem latviešu valodā. Latviešu auditorijā starp 12 uzticamākajiem medijiem nav neviena ārvalstu medija. Savukārt cittautiešu auditorijā starp uzticamākajiem medijiem ir pārstāvēti vairāki televīzijas kanāli krievu valodā, izvirzot PBK kā uzticamības līderi – 20% cittautiešu nosaukuši to kā uzticamāko.
Būtiskas atšķirības vērojamas rezultātos dažādās sociāli demogrāfiskās grupās. Tā respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem vairāk lieto un uzticas interneta resursiem – pirmajā vietā ierindojas kopējais popularitātes un uzticamības līderis “www.delfi.lv” (30% jauniešu), seko “Facebook” (17%), kas citās vecuma grupās ir minēta krietni retāk, bet trešajā vietā ierindojas interneta portāls “www.tvnet.lv” (16%). Savukārt vecāka gada gājuma respondenti lielāku uzticamību pauž televīzijai – 31% aptaujāto vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem un 33% vecuma grupā virs 65 gadiem kā uzticamāko mediju ir atzinuši LTV1 – kopējā uzticamība šim kanālam – 22%.
Pētījumu, pēc padomes pasūtījuma, 2018.gada vasarā veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas fakti”. Kopumā aptaujā piedalījās 1537 respondenti visos Latvijas reģionos vecumā no 16 gadiem.
2018. gada 12.decembrī, nodibināta Latvijas Mediju ētikas padome.
Latvijas Mediju ētikas padome ir sabiedriska organizācija, kurā bez sākotnējiem dibinātājiem tiek aicināti iesaistīties mediju organizācijas un juridiskas personas, kas saistītas ar mediju nozari, atbalsta padomes statūtus un Ētikas kodeksu.
Latvijas Mediju ētikas padomi trešdien dibināja Latvijas Raidorgnizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, a/s “Delfi”, a/s “Cits medijs”, ziņu aģentūra LETA, a/s “Latvijas mediji”, SIA “Reģionu mediji”, SIA “Staburags”, SIA “Bauskas dzīve”, SIA “Novadu ziņas”, SIA “Cēsu druva”, VSIA “Latvijas Vēstnesis”, SIA “Firma Zemgale”, SIA “Žurnāls Santa”.
Padomes dibināšanas sēdē klātesošie lēma nodibināt biedrību, atbalstot organizācijas statūtus un Ētikas kodeksu. Uzsverot organizācijas atvērto raksturu, dibinātāji aicina organizācijai pievienoties visus Latvijas medijus un ar tiem saistītās organizācijas. Vienlaikus gan esošie, gan topošie biedri aicināti iesniegt priekšlikumus padomes Ētikas kodeksa iespējamajiem grozījumiem un izvirzīt savus kandidātus biedrības Ētikas padomei.
Dibināšanas sapulcē par organizācijas valdes locekli iecelts mediju tiesību eksperts Jānis Lielpēteris.
Valdei uzdots līdz nākamā gada 28.februārim sasaukt biedru kopsapulci, lai apstiprinātu ierosinājumus un labojumus Ētikas kodeksā un ievēlētu padomi deviņu locekļu sastāvā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja uz trešo lasījumu pieteiktos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz ātro kredītu devēju reklāmu aizliegumu radio un televīzijas programmās, kā arī citos mediju veidos. Neapšaubot Saeimas deputātu vēlmi nodrošināt atbildīgu aizņemšanos, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, turpmāk – LRA, uzskata, ka šādi ierobežojumi ne tikai nesasniegs iecerētos mērķus, bet arī negatīvi ietekmēs Latvijas informatīvo telpu.
Šādu grozījumu neefektivitāti pamato viena būtiska juridiska nianse – Latvijas normatīvie akti attiecas tikai uz Latvijā reģistrētiem medijiem. Ārpus šī regulējuma paliks ne tikai globālie interneta mediji (Facebook, Youtube, Twitter, Google, Yandex u.c), kuru ietekme Latvijas mediju telpā ir ne tikai neapšaubāma un ārpus konkurences, bet arī 60% Latvijā skatītāko televīzijas programmu. Piemēram, Latvijas televīziju reklāmas tirgū piedalās 29 televīzijas programmas, no kurām tikai 12 ir tādas, kas piekrīt Latvijas jurisdikcijai. Ja tiks pieņemti šādi reklāmu izvietošanas ierobežojumi, reklāmas no TV ekrāniem nepazudīs, toties tiks būtiski ietekmēta Latvijā veidoto televīzijas programmu konkurētspēja attiecībā pret citās valstīs veidotajām programmām, samazināsies to ieņēmumi un attiecīgi arī Latvijā veidotā oriģinālsatura apjoms. Kā zināms, Latvijā veidotais saturs ir vienīgais, kas atšķir Latvijā veidotās programmas no citu valstu programmām. Attiecīgi tas ir arī vienīgais instruments, kas informatīvā kara apstākļos, nodrošina iespēju veidot Latvijas interesēm atbilstošu informatīvo vidi.
Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas datiem, ātro kredītu reklāmu kopbudžets 2017. gadā bija aptuveni EUR 5 milj. Paredzētais aizliegums šos līdzekļus un attiecīgi arī reklāmas, no Latvijas medijiem aizvirzīs uz citās valstīs reģistrētiem medijiem, tādējādi ne tikai mazinot Latvijas mediju konkurētspēju, bet arī reklāmas aizvirzot uz neregulētu vidi. Turklāt, ņemot vērā globālo interneta mediju spēju tieši un individuāli uzrunāt patērētāju, ir skaidrs, ka šo mediju ietekme uz ātro kredītu ņēmējiem tikai palielināsies. LRA ir iepazinusies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzdevumā veikto pētījumu “Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā”, turpmāk tekstā – Pētījums. Pētījumā ļoti detalizēti ir analizēti iemesli un apstākļi, pie kuriem tiek ņemti ātrie kredīti, kā arī kopumā analizēta kredītņēmēju uzvedība. Pētījums atklāj, ka tikai 7% kredītņēmēju ir ietekmējušies no reklāmām, turklāt par efektīvāko tiek atzīta reklāma internetā. Pētījuma ietvaros tiek sniegti astoņi priekšlikumi ātro kredītu vides uzlabošanai un neviens no tiem nerekomendē pilnīgu reklāmu aizliegumu nedz radio un televīzijā, nedz arī citos medijos. Pētījums faktiski apliecina, problēmas ātro kredītu jomā nav saistītas ar to reklāmām, līdz ar to deputātu priekšlikumi nav pamatoti un attiecīgi būtu atstājami bez virzības.
LRA uzskata, ka ir jāveicina atbildīga aizņemšanās, tāpēc ir jādomā par specifiskiem noteikumiem reklāmas saturam, piemēram, līdzīgi, kā tas ir ar alkohola reklāmām, kurās alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību vai to, ka ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā. Pamatojoties uz šo nostāju, LRA sagatavoja savus priekšlikumus, bet tie bez diskusijām un izvērtējuma tika noraidīti, tā pat kā citi mediju nozares un Patērētāju tiesību aizsardzības centra iebildumi. Patreizējā situācija, kad šādi būtiski grozījumi tiek iesniegti steigā bez mediju nozares iesaistes, un tiek virzīti kā priekšlikumi likuma grozījumiem uz trešo lasījumu, ir nepieņemami.
Pateicoties pētījuma aģentūras Kantar TNS regulārajiem radio pētījumiem, sākot ar Ziema-Pavasaris 2018.gada pētījumu par periodu no 09.01.2018. – 31.05.2018. ir iespējams ne tikai noteikt sasniegtās auditorijas apjomu, biežumu un klausīšanās intensitāti dažādos griezumus, bet novērtēt arī radio staciju atpazīstamību.
Atpazīstamība ir īpaši būtisks aspekts, kas tiešā veidā nosaka patēriņa potenciālu. Atpazīstamība ir priekšnoteikums, lai veidotos interese, kas pārtop izpratnē, un atbilstoši noved pie lēmuma patērēt vienu vai otru radio staciju. Kopā tika aptaujāti 4528 respondenti vecuma grupā no 16 līdz 74 gadiem.
Atpazīstamības līderis starp radio stacijām Latvijā ar 94% augstu atpazīstamību ir Radio SWH, kam ar 93% seko Radio Skonto. Trešajā vietā ir Latvijas Radio 1 (88%) un Latvijas Radio 2 (88%). Pirmo piecinieku noslēdz Star FM ar 87% atpazīstamību radio klausītāju auditorijā. Jāpiemin, ka starp krievvalodīgajām stacijām atpazīstamības līderis ir Radio SWH+ (85%), otrajā vietā ar 72% seko Radio Mix FM 102,7, trešajā vietā – Latvijas Radio 4 (70%), kam seko Radio Skonto Plus (67%), RETRO FM (67%) un TOP radio (62%).
Jāatzīmē arī fakts, ka atpazīstamība tiešā veidā korelē ar sasniegtās auditorijas apjomu, proti, jo augstāks ir katras stacijas atpazīstamības rādītājs, jo lielāka būs arī sasniegtās auditorijas apjoms konkrētajai stacijai.
Nākošie Kantar TNS radio nozares pētījumi sagaidāmi jau 26.septembrī, kas dos iespēju veikt datu salīdzinājumu starp Ziema-Pavasaris 2018 un Vasara 2018 datiem, kā arī analizēt tendences un to izmaiņas.
Jāatzīmē, Ziema-Pavasaris 2018 pētījums kļuva nozīmīgs ar to, ka pētījuma aģentūra veica pētījuma metodoloģijas nomaiņu no pētījumiem ar dienasgrāmatu palīdzību uz DAR (Day-After-Recall) metodi, kad ar telefonintervijas palīdzību tiek aptaujāti klausītāji par iepriekšējās dienā klausītajām radio stacijām un klausīšanās laikiem. Šīs intervijas laikā tiek uzdoti arī jautājumi par radio staciju atpazīstamību.
Kā jau zināms, 2018. gadā “Kantar TNS” ieviesa jaunu metodoloģiju radio tirgus datu izpētē, pārejot uz telefonu intervijām un aptaujām internetā. Jūlijā tika publicēti pirmā pētījuma cikla rezultāti, kas zināmā mērā pārsteidza visu mediju nozari. LV portāls ir veicis jauno rezultātu izvērtējumu, apkopojot radio nozares un “Kantar TNS” ekspertu viedokļus. LV portāla rakstu lasīt šeit.