Deputāti klaji diskriminē nacionālos uzņēmumus, pakļaujoties Facebook un Google lobijam

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atbalstīja uz trešo lasījumu pieteiktos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz ātro kredītu devēju reklāmu aizliegumu radio un televīzijas programmās, kā arī citos mediju veidos. Neapšaubot Saeimas deputātu vēlmi nodrošināt atbildīgu aizņemšanos, Latvijas Raidorganizāciju asociācija, turpmāk – LRA, uzskata, ka šādi ierobežojumi ne tikai nesasniegs iecerētos mērķus, bet arī negatīvi ietekmēs Latvijas informatīvo telpu.

Šādu grozījumu neefektivitāti pamato viena būtiska juridiska nianse – Latvijas normatīvie akti attiecas tikai uz Latvijā reģistrētiem medijiem. Ārpus šī regulējuma paliks ne tikai globālie interneta mediji (Facebook, Youtube, Twitter, Google, Yandex u.c), kuru ietekme Latvijas mediju telpā ir ne tikai neapšaubāma un ārpus konkurences, bet arī 60% Latvijā skatītāko televīzijas programmu. Piemēram, Latvijas televīziju reklāmas tirgū piedalās 29 televīzijas programmas, no kurām tikai 12 ir tādas, kas piekrīt Latvijas jurisdikcijai. Ja tiks pieņemti šādi reklāmu izvietošanas ierobežojumi, reklāmas no TV ekrāniem nepazudīs, toties tiks būtiski ietekmēta Latvijā veidoto televīzijas programmu konkurētspēja attiecībā pret citās valstīs veidotajām programmām, samazināsies to ieņēmumi un attiecīgi arī Latvijā veidotā oriģinālsatura apjoms. Kā zināms, Latvijā veidotais saturs ir vienīgais, kas atšķir Latvijā veidotās programmas no citu valstu programmām. Attiecīgi tas ir arī vienīgais instruments, kas informatīvā kara apstākļos, nodrošina iespēju veidot Latvijas interesēm atbilstošu informatīvo vidi.

Pēc Latvijas Reklāmas asociācijas datiem, ātro kredītu reklāmu kopbudžets 2017. gadā bija aptuveni EUR 5 milj. Paredzētais aizliegums šos līdzekļus un attiecīgi arī reklāmas, no Latvijas medijiem aizvirzīs uz citās valstīs reģistrētiem medijiem, tādējādi ne tikai mazinot Latvijas mediju konkurētspēju, bet arī reklāmas aizvirzot uz neregulētu vidi. Turklāt, ņemot vērā globālo interneta mediju spēju tieši un individuāli uzrunāt patērētāju, ir skaidrs, ka šo mediju ietekme uz ātro kredītu ņēmējiem tikai palielināsies. LRA ir iepazinusies ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzdevumā veikto pētījumu “Distances jeb ātro kredītu izmantošana Latvijā”, turpmāk tekstā – Pētījums. Pētījumā ļoti detalizēti ir analizēti iemesli un apstākļi, pie kuriem tiek ņemti ātrie kredīti, kā arī kopumā analizēta kredītņēmēju uzvedība. Pētījums atklāj, ka tikai 7% kredītņēmēju ir ietekmējušies no reklāmām, turklāt par efektīvāko tiek atzīta reklāma internetā. Pētījuma ietvaros tiek sniegti astoņi priekšlikumi ātro kredītu vides uzlabošanai un neviens no tiem nerekomendē pilnīgu reklāmu aizliegumu nedz radio un televīzijā, nedz arī citos medijos. Pētījums faktiski apliecina, problēmas ātro kredītu jomā nav saistītas ar to reklāmām, līdz ar to deputātu priekšlikumi nav pamatoti un attiecīgi būtu atstājami bez virzības.

LRA uzskata, ka ir jāveicina atbildīga aizņemšanās, tāpēc ir jādomā par specifiskiem noteikumiem reklāmas saturam, piemēram, līdzīgi, kā tas ir ar alkohola reklāmām, kurās alkoholisko dzērienu lietošanu nedrīkst saistīt ar fizisko spēju attīstību vai to, ka ka alkoholisko dzērienu lietošana nodrošina panākumus sociālajā vai seksuālajā jomā. Pamatojoties uz šo nostāju, LRA sagatavoja savus priekšlikumus, bet tie bez diskusijām un izvērtējuma tika noraidīti, tā pat kā citi mediju nozares un Patērētāju tiesību aizsardzības centra iebildumi. Patreizējā situācija, kad šādi būtiski grozījumi tiek iesniegti steigā bez mediju nozares iesaistes, un tiek virzīti kā priekšlikumi likuma grozījumiem uz trešo lasījumu, ir nepieņemami.