Latvijas sabiedrība vairāk uzticas komerciālajiem nekā sabiedriskajiem medijiem

Skaties.lv ziņo, ka Latvijas sabiedrība vairāk uzticas komerciālajiem nekā sabiedriskajiem medijiem. Sabiedrības viedoklis noskaidrots Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pasūtītajā pētījumā par Latvijas iedzīvotāju interesēm, dienaskārtību un uzticēšanos medijiem.

Aptaujā respondenti tika lūgti nosaukt, viņuprāt, trīs uzticamākos medijus, kā arī pamatot šo izvēli, un apkopotie dati liecina, ka uzticamāko mediju hierarhija būtiski neatšķiras no mediju popularitātes hierarhijas – aptaujātie patērē tos medijus, kuru sniegtajai informācijai viņi uzticas.

Pētījumā iegūtie rezultāti liecina, ka kopumā Latvijas sabiedrībai vairāk uzticas televīzijai (52% gadījumu respondenti kā uzticamāko mediju nosaukuši kādu no televīzijas programmām), kurai seko interneta resursi (29%), radio (15%), preses izdevumi (14%) un sociālie mediji (9%).

Analizējot iegūtos rezultātus pa konkrētiem medijiem, secināts, ka Latvijas mediju tirgus līderis ir portāls “www.delfi.lv”, kurš ir ne vien populārākais informācijas avots par dažāda veida notikumiem, kultūras un izklaides jomā, bet arī visbiežāk (18% gadījumu) nosaukts kā uzticamākais medijs. Uzticamāko mediju trijniekā ierindojas arī Latvijas sabiedrisko mediju televīzijas programma LTV1 (8% respondentu) un tā ziņu raidījums “Panorāma” (10%).

Nākamās vietas uzticamāko mediju sarakstā ieņem PBK (Pirmais Baltijas Kanāls) (8% respondentu), “www.tvnet.lv” (7%), sociālais tīkls “facebook” (7%), TV3 raidījums “Bez Tabu” (6%), Latvijas Radio 1 (6%), “TV3” (5%), “LNT” (5%) un “LNT ziņas” (5%).

Pētījumā noskaidrots, ka kopumā Latvijas sabiedrība vairāk uzticas komerciālajiem nekā sabiedriskajiem medijiem. Lai arī LTV1 un tā ziņu raidījums “Panorāma” ir atzīti par vieniem no uzticamākajiem medijiem, kopumā 30% gadījumos respondenti kā uzticamāko ir nosaukuši kādu no Latvijas sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Televīzija, Latvijas Radio vai LSM.LV), kamēr kopējais uzticamības līmenis komerciālajiem medijiem ir 49%.

Būtiski lielāka popularitāte un uzticēšanās sabiedriskajiem medijiem vērojama gados vecāko latviešu auditorijā. Aptaujātie latvieši salīdzinoši biežāk izvēlas un uzticas vietējiem medijiem latviešu valodā. Latviešu auditorijā starp 12 uzticamākajiem medijiem nav neviena ārvalstu medija. Savukārt cittautiešu auditorijā starp uzticamākajiem medijiem ir pārstāvēti vairāki televīzijas kanāli krievu valodā, izvirzot PBK kā uzticamības līderi – 20% cittautiešu nosaukuši to kā uzticamāko.

Būtiskas atšķirības vērojamas rezultātos dažādās sociāli demogrāfiskās grupās. Tā respondenti vecumā no 16 līdz 30 gadiem vairāk lieto un uzticas interneta resursiem – pirmajā vietā ierindojas kopējais popularitātes un uzticamības līderis “www.delfi.lv” (30% jauniešu), seko “Facebook” (17%), kas citās vecuma grupās ir minēta krietni retāk, bet trešajā vietā ierindojas interneta portāls “www.tvnet.lv” (16%). Savukārt vecāka gada gājuma respondenti lielāku uzticamību pauž televīzijai – 31% aptaujāto vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem un 33% vecuma grupā virs 65 gadiem kā uzticamāko mediju ir atzinuši LTV1 – kopējā uzticamība šim kanālam – 22%.

Pētījumu, pēc padomes pasūtījuma, 2018.gada vasarā veica tirgus un sociālo pētījumu aģentūra “Latvijas fakti”. Kopumā aptaujā piedalījās 1537 respondenti visos Latvijas reģionos vecumā no 16 gadiem.

Author: lrauser