pirmā_lapa
2023.gada periodā noritēja pretrunīgas diskusijas par grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites
likumā (ADAL) un atvasinātā kārtībā arī Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL), kuru mērķis
ir mazināt alkohola patēriņu sabiedrībā. Minētais likumprojektu komplekts ietver tai skaitā līdz šim
nebijušus ierobežojumus – alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu. Veselības Ministrijas
pārstāvji ir norādījuši, ka primāri šie grozījumi ir vērsti uz jauniešu auditoriju, kā arī lai mazinātu
iedzīvotājos vēlmi impulsīvi iegādāties alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecības vietās, tai skaitā
internetā un mobilajās lietotnēs.
Abi likumprojekti sākotnēji tika iniciēti kā saistīti, tikai abiem kopā sasniedzot Veselības Ministrijas
izvirzīto mērķi, bet pārsteidzošā kārtā primārais ADAL likumprojekts (Nr. 217/Lp14) ir iestrēdzis un
netiek virzīts uz priekšu, savukārt vakar Saeimā jau otrajā lasījumā tika skatīti un pieņemti grozījumi
(Nr.213/Lp14) Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (EPLL).
LRA aicina valdību abus likumprojektus virzīt vienlaikus – vai nu abus pieņemot kā komplektu
vai abus apturot. Nav pieļaujama situācija, ka tiek veikti grozījumi tikai EPLL.
LRA tāpat vērš uzmanību uz būtiskām nepilnībām likumprojektos attiecībā uz alkoholisko dzērienu
cenu un atlaižu reklāmu, kā rezultātā mērķis ar reklāmas ierobežošanu ietekmējot alkohola patēriņu
Latvijā netiks sasniegts:
1) EPLL aizliegs alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu radio un televīzijā
(tā kā EPLL neregulē digitālās vietnes un sociālos tīklus, tad plašāku mediju
loku tas neaptver). Reklāmas pašas par sevi alkoholismu nerada. Alkohola patēriņa
ierobežošana jārisina ar tirdzniecības ierobežojumiem – tirdzniecības laika
samazināšanu, augstāku akcīzes nodokļu, sociālām kampaņām u.tml. veidā.
2) Savukārt, ADAL paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu
digitālās vietnēs, bet neparedz šādu aizliegumu tirdzniecības vietās.
Šajā daļā iniciatīva kļūst bezjēdzīga un pretrunā ar mērķi, jo alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu
reklāma būs tieši tur un tajā brīdī, kur atrodas persona kas veic pirkumu. Attiecīgi, tirdzniecības vietās
būtiski palielināsies akciju stendi, paletes ar alkoholiskajiem dzērieniem un to cenu akcijām. Arī
virknē interneta vietņu un sociālajos tīklos, alkoholisko dzērienu reklāmas ir pieejamas pat bez
vecuma ierobežojuma, tai skaitā TIK TOK, kā arī dažādās Telegram grupās u.c. Aizliedzot
alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāmu televīzijā un radio, ietekme būs minimāla patērētājiem,
jo šajos medijos jebkāda stiprā alkohola reklāma jau ilgstoši ir aizliegta.
Lai Veselības Ministrijas mērķis tiktu sasniegts (ieviešot jaunu aizliegumu pieeju), ir:
– jāaizliedz alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma visās mediju platformās un
mazumtirdzniecības vietās (tai skaitā ar distances līgumu tīmekļvietnēs un mobilajās
lietotnēs);
– jānosaka efektīvs regulējums attiecībā uz šāda veida reklāmām sociālajos tīklos (Tik Tok,
Meta u.c.) un mobilās saziņas vietnēs (Telegram, WhatsApp u.c.), kas šobrīd ir neregulēts un
brīvs kreatīvu influenceru darbībai;
– abus likumprojektus EPLL un ADAL virzīt tikai kopīgi, pretēja gadījumā digitālajos medijos un
tirdzniecības vietās reklāma būs atļauta, kamēr radio un TV aizliegta.
Latvijas Raidorganizāciju asociācija
2022. gada 16. jūnijā Saeima apstiprināja likumprojektu, ar kuru sabiedrisko mediju saturu ir ļauts nodot komercmedijiem uz vienu gadu, līdz 2023. gada 30. jūnijam. Komercmedijiem attiecīgais saturs būs jāizplata nemainītā veidā, proti, to nedrīkstēs montēt vai pārveidot, kā arī komercmedijiem, iekļaujot attiecīgo saturu savā televīzijas programmā, būs jāsaglabā sabiedriskā medija preču zīme vai logotips, savukārt radio programmā – jāinformē, kurš sabiedriskais medijs saturu veidojis.
Latvijas valdība iznīcina Latvijas informatīvo telpu! Tas nav provokatīvs sauklis, tā ir realitāte. Vēl vairāk, Latvijas valdības rīcība un bezdarbība rada reālus draudus Latvijas valsts drošībai. Valdība un pēcāk arī Saeima 26.septembrī apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju, turpmāk – Koncepcija, kurā kā viens no būtiskākajiem apdraudējumiem tiek minēta Krievijas īstenotā informatīvā politika:
“Galvenie ārējie faktori, kas negatīvi ietekmē iekšējo drošību un konstitucionālās iekārtas aizsardzību, ir Krievijas īstenotā informatīvā, kā arī tautiešu politika. Krievijas informatīvajai politikai ir ilgtermiņa mērķi un tā ir orientēta uz Latvijas sabiedriskās domas maiņu atbilstoši Krievijas ārpolitikas prioritātēm. Krievija cenšas mazināt Latvijas sabiedrības vienotību un veicināt iedzīvotāju atsvešinātību no valsts.”
Vienlaikus, Koncepcijā ir fiksētas vairākas ļoti svarīgas lietas, uz kurām daudzkārt un atklāti ir norādījuši mediju un drošības eksperti, tāpat Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Žurnālistu savienība, kā arī Latvijas Valsts prezidents Egīls Levits.
“Būtiskas Latvijas informatīvās telpas ievainojamības ir saistītas ar nacionālā mediju tirgus strukturālajiem izaicinājumiem. Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma. Salīdzinoši mazais tirgus un nepietiekami ienākumi no reklāmas ierobežo mediju spējas ražot augstas kvalitātes saturu.”;
“Apdraudēt un radīt nopietnus nacionālās drošības riskus var mediju daudzveidības samazināšanās vai izzušana, [….].”;
“Svarīgs rīcības virziens ir radīt un piedāvāt konkurētspējīgu saturu, investējot gan sabiedrisko, gan komerciālo mediju attīstībā.”.
Faktiskā situācija informatīvajā telpā ir saprasta un fiksēta, bet reāli nepieciešamā rīcība tai īsti neseko. Jā, 2020. gada Latvijas valsts budžetā ir paredzēts krietni palielināt sabiedrisko mediju finansējumu, bet arī šeit ir jautājums – cik no šī finansējum aizies satura veidošanai, un, cik citām vajadzībām. Turklāt sabiedriskie mediji veido tikai nelielu daļu no Latvijas informatīvās telpas, uzrunā diezgan šauru sabiedrības daļu, līdz ar to Koncepcija ietver loģisku un pamatotu nepieciešamību atbalstīt arī satura veidošanu un izplatīšanu komerciālajos medijos. Neskatoties uz to, 2020. gada Latvijas valsts budžets ne tikai neparedz nekādu papildu finansējumu sabiedriski nozīmīga satura veidošanai komerciālajos medijos, bet vēl samazina tiem iepriekš atvēlētos līdzekļus iepriekšminētā satura veidošanai par 1,1 milj. EUR. Vēl vairāk, šogad Saeima pieņēma un ar 1. jūliju stājās spēkā visa veida kredītu, līzingu un preču un pakalpojumu iegādes uz nomaksu reklāmas ierobežojumi, kas samazināja mediju reklāmas ieņēmumus 2019. gadā un būtiski samazinās tos 2020.gadā. Valsts realizētā politika attiecībā uz Latvijas informatīvo telpu ir tikai tāda, kas samazina vietējā satura apjomu un attiecīgi palielina Koncepcijā minētos draudus.
Bet pats būtiskākais aspekts šajā traģiskajā un bezatbildīgajā situācijā ir tas, ka atbilstoši publiski pieejamajai informācijai, Krievija savos propagandas un dezinformācijas medijos 2020. gadā investēs par 30% jeb 300 milj. EUR vairāk naudas līdzekļu nekā šogad un tas kopā jau veidos 1,3 miljardus EUR! Ko šādos apstākļos dara Latvijas valdība? Atbilde ir vienkārša un traģiska – dara visu iespējamo, lai vājinātu un samazinātu Latvijas informatīvo telpu!
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas biedri aizstāv demokrātiskas sabiedrības intereses. Līdz ar to pieprasām reālu, atbildīgu un tūlītēju rīcību no valsts atbildīgajām amatpersonām, lai nodrošinātu Latvijas informatīvās telpas, sabiedrības un demokrātisko vērtību aizsardzību!