2022. gada 16. jūnijā Saeima apstiprināja likumprojektu, ar kuru sabiedrisko mediju saturu ir ļauts nodot komercmedijiem uz vienu gadu, līdz 2023. gada 30. jūnijam. Komercmedijiem attiecīgais saturs būs jāizplata nemainītā veidā, proti, to nedrīkstēs montēt vai pārveidot, kā arī komercmedijiem, iekļaujot attiecīgo saturu savā televīzijas programmā, būs jāsaglabā sabiedriskā medija preču zīme vai logotips, savukārt radio programmā – jāinformē, kurš sabiedriskais medijs saturu veidojis.

LRA vērtē šo iniciatīvu atzinīgi, jo tas nozīmē gan sabiedriskā medija saražotā satura plašāku izplatību, gan paver iespēju papildināt tādu komerciālo plašsaziņas līdzekļu saturu, piemēram, mazo reģionālo un vietējo, kuriem nav pietiekamas finansiālas iespējas ražot ziņas. Dēļ reklāmas tirgus izmaiņām Latvija ir cietusi nesamērīgi vairāk nekā virkne citu valstu un mūs savstarpēji nevar salīdzināt.

Reklāmas tirgus apjomos Latvija būtiski atpaliek no kaimiņvalstīm un arī starptautiskās platformas kā youtube u.c. paņem milzīgu daļu no reklāmas tirgus. Papildus visam, mūsu mediju vidē ir krīze un vietējā satura apjoma saražotspēja un daļā arī kvalitāte arī ir relatīvi zemā līmenī. Tāpēc valstiski ir jāmeklē risinājumi.

Viens, protams, ir valsts finansiālais atbalsts kā tāds, bet arī tas ir nepietiekoši. Iespēja saņemt sabiedrības apmaksātu saturu komerckanālu papildināšanai ir efektīvs atbalsta elements, kas valstij neizmaksā papildus neko. Teiksim tā, satura nodošana ir viens no valsts atbalsta mehānismiem komercmedjiem.

Tomēr LRA vēlas pieskarties pēdējā laika publiskajām aktivitātēm šī jautājuma sakarā.

Sabiedriskais medijs un ar to saistītas personas izmanto sabiedriskā medija platformas sava viedokļa stimulēšanai, nevis minētos jautājumus risina klasiskajā šāda veida jautājumu risināšanas ceļā. Šie raksti ir tikai sabiedriskā medija platformā un tas ir kliedzošs signāls, ka medijs nevis veic profesionālu žurnālistiku, kas ietver viedokļu dažādību un apskatot to no vairāku resursu redzes punkta, bet pasniedzot vienpusēji. Sabiedriskā medija platforma nedrīkst būt nedz politiski ietekmēta, nedz izmantota kā sabiedriskā medija lobija rupors.

LRA saskata sabiedriskā medija histērisku pretreakciju jautājumā par tā ražotā satura nodošanu komercmedijiem, kura pamatojumu un jēgu ir izpratusi gan industrija, gan uzraugošās iestādes, atbalstu gūstot pat politiskā līmenī. Tā vien nebeidzami šķiet, ka sabiedriskais medijs joprojām nav sapratis savu lomu  Latvijas mediju telpā, kurai būtu jābūt informējošai, kultūru stiprinošai un Latvijas vērtību audzējošai. Tā vietā sabiedriskais medijs nenogurstoši dzenas pēc reitingiem ar neslēptu konkurences garšu mutē. Reitingi ir svarīgi tikai komercmediju vidē, kur tas ietekmē peļņas iespējas no reklāmas pārdošanas, tādējādi ģenerējot finansējumu jauna satura ražošanā vai iepirkumos. Atgādinām, ka sabiedrisko mediju bagātīgi finansē valsts (ap 36 milj. 2022 gadā) un tai nav jādomā par ieņēmumu ģenerēšanu vispār.

Valsts finansējums ir sabiedrības finansējums, tātad katrs iedzīvotājs jau ir samaksājis par attiecīgā satura izveidošanu un izplatīšanu. Nav pamata turēt sveci zem pūra un kā Sīkstulim stresā nepieļaut satura aiziešanu arī pie komercmedijiem. Sabiedriskajam medijam tas nepieder. Valstij pieder. Katram sabiedrības loceklim pieder.

Interesanti bija iepazīties ar LSM vienpusējo,  žurnālistikas principiem neatbilstošo rakstu ar LTV darbinieces, galvenās redaktores Sigitas Roķes komentāriem par to, ka nav “manījusi, ka būtu notikušas ekspertu, mediju nozares diskusijas, kā tas ietekmēs mediju vidi kopumā“. Tas liecina par nepietiekošu informētību, jo sarunas ir norisinājušās gan NEPLP, SEPLP, LRA un sabiedriskā medija vadības lokā vairākkārt, vēl pirms šāda iniciatīva pat nonāca Saeimas Cilvektiesību komisijā. Turklāt, sabiedriskā medija vadības vēlme atbalstīt satura nodošanu komercmedijiem ir nosacīta, tā drīzāk  ir interese konkurēt ar komercmedijiem un par satura nodošanu prasot naudu, neskatoties uz to, ka valsts to jau ir apmaksājusi. S.Roķe: „Gadiem ir runāts par nepieciešamību stiprināt medijus, nodrošināt mediju daudzveidību. Bet tāpat gadiem nav vērojama konsekventa stratēģiska virzība, lai mediji Latvijā būtu spēcīgi.“  Piekrītam, ka ir ārkārtīgi svarīgi runāt par valsts atbalsta mehānismiem, kā spēcināt mediju vidi un šobrīd noris darbs pie Mediju politikas pamatnostādnēm. Bet jāsāk ar to, ka jāmainās paša sabiedriskā medija domāšanai no konkurēšanas režīma uz sabiedriskā labuma režīmu. S.Roķe: „Vai tas drīzāk neizskatās pēc mēģinājuma ar LTV satura palīdzību risināt komerctelevīziju problēmas – nevarēšanu vai negribēšanu veidot savu ziņu saturu?“ Aicinām Roķes kundzi personīgi iedziļināties ziņu un analītisko satura ražošanas budžetos, pirms nepatiesi apvainot Latvijas komercmedijus par nespējīgiem un nevarošiem ražot saturu. Ziņas un analītika ir pats dārgākais saturs jebkura medija budžetā un lielākā daļa to nevar pacelt. Tāpēc, ziņu un analītikas satura maksimālai izplatībai ne tikai sabiedriskā medija, bet arī citos medijos, ir ļoti ieteicama. Kas attiecas uz Roķes kundzes bažām par autortiesībām, tad sabiedriskajam medijam būtu jāzina, ka likumam ir augstāks spēks pār jebkuru individuālo līgumu un autortiesību riski šajā sakarā nav.

Attiecībā uz sabiedriskā medija rakstu  un EBU pārstāvja pausto, ka nevienā valstī sabiedriskais medijs nenodod saturu komercmedijiem, tad vēršam uzmanību, ka tā nav patiesība. LRA biedri ir ieguvuši saturu, piemēram, no BBC un Radio Free Europe. „Dabūt saturu no BBC ir vieglāk nekā no Latvijas sabiedriskā medija“ tā komentē kāds LRA biedrs. Nesaskatām pamatu bažām, ka satura nodošana vājinās sabiedrisko mediju.  Pats būtiskākais, sabiedriskā medija un komercmedija veselīga līdzās pastāvēšana gan nodrošinās, lai valsts apmaksāts saturs pa visām iespējamām platformām nonāk visplašākais iespējamai auditorijai.

Sabiedriskajam medijam ir jādomā par kvalitatīva, daudzpusīga un vērtību stiprinoša satura ražošanu lokālajam skatītājam, nevis jācīnās ar iedomātu ļauno pūķi vietējā tirgū. Citās valstīs radītais saturs, kas neatbilst demokrātiskām vērtībām, muļķo, musina un šķeļ sabiedrību, un globālie mediji – tie ir mūsu konkurenti! Jo vairāk mēs šķelsimies savā starpā un bezjēdzīgi konkurēsim, jo vājāki mēs būsim. Mūsu vienīgā veselīgās konkurences un ilgtermiņa pastāvēšanas iespēja ir sadarbība, nevis cīņa.